Alfrēds Vinters

Alfrēds Aleksandrs Vinters dzimis Rīgā 1908.gada 15.septembrī. Muzikalitāti zēns pārmantojis no tēva Kārļa Vintera, kas spēlēja vijoli un akordeonu, arī cītaru, ko pats uzbūvēja. Arī Alfrēdam vijole bija pirmais instruments, vēlāk tai pievienojās akordeons un cītara. Vecāki uzskatīja, ka dēlam jāiemācās amats, kas nodrošina pienācīgu iztiku, tāpēc Alfrēds apguva elektromontiera arodu. Tomēr brīvos brīžus viņš veltīja mūzikai, līdz tā kļuva par viņa dzīves galveno saturu.

1933.gadā Alfrēda Vintera vadībā sevi pieteica deju kapela "Jautrā kapelle", kas drīz vien ieguva milzīgu popularitāti. Tās repertuārā galvenokārt bija Alfrēda Vintera komponētās dziesmas. Laiku pa laikam mainījās kapelas dalībnieki. Kādu laiku tajā darbojās arī vēlākā dzejnieka Ojāra Vācieša tēvs Otto Vācietis. Kad 1945.gada pavasarī karš tuvojās beigām, latviešu frontes teātra mākslinieks Alfrēds Vinters viens, bez savas ģimenes, kopā ar citiem bēgļiem no Kurzemes jūrmalas zvejnieku motorlaivā devās ceļā uz Zviedriju. Vinters un viņa ceļabiedri pārsaluši nokļuva Gēteborgā. Pa ceļam, lai laiva nenogrimtu, bēgļiem vajadzēja atbrīvoties no visa liekā, jūras dzelmē palika arī Alfrēda Vintera tik dārgais akordeons.

Dzelzceļa stacijā stumjot vagonetes, strādājot alus bārā, mazgājot traukus restorānā, aizsākās Alfrēda Vintera darba dzīve Zviedrijā. Tur viņš saistījās arī ar vēsturnieku Uldi Ģērmani. Pamazām viņa dzīve iegāja normālās sliedēs, un bija iespēja atkal pievērsties mūzikai. Vinters iekārtoja savu skaņu ierakstu studiju ­ latviešu skaņuplašu uzņēmumu "Melvaton". Radās iespēja pilnveidot muzikālās zināšanas, rakstīt jaunas dziesmas. Melodijās ieskanējās ilgas pēc dzimtenes. Latvijā Vinters pirmo reizi trimdas laikā ieradās 1960.gada augustā. Jau oktobrī Rīgā notika viņa koncerti kopā ar toreiz populāro dziedātāju Aino Bāliņu un estrādes orķestri Egila Švarca vadībā. Šie koncerti vainagojās lieliem panākumiem. Turpmākajos 16 gados Alfrēds Vinters Rīgā ciemojās vēl 12 reizes, diemžēl oficiāli, acīmredzot ideoloģisku iemeslu dēļ, viņa koncerti vairs netika sarīkoti.

Alfrēda Vintera mūžs noslēdzās Zviedrijā 1976.gada 23.oktobrī. Savos četrdesmit radošā darba gados komponists sarakstījis vairāk nekā divi simti dziesmu un tekstu, tapušas arī kompozīcijas akordeonam. Alfrēda Vintera dziesmas "Trīs vītušas rozes (veltīta viņa no tuberkulozes mirušajai pirmajai sievai), "Gaujas laivinieks", "Neskumsti, meitenīt" un citas skan arī šodien, un tā ir visskaistākā velte izcilā latviešu sadzīves dziesmu komponista piemiņai. Sevišķi tuvas šīs melodijas ir vecās paaudzes ļaudīm kā atmiņas no jaunības.